ITED - Blogs

Slikts BIM konsultants

Wed, 15 Jul 2026 15:22:00 +0000

"BIM tikai palielinās izmaksas!" Kāds iesaucās no auditorijas, skolas rekonstrukcijas projekta sapulcē...

Pēc pasākuma piegāju aprunāties. Izrādījās, ka tas bija publiskais pasūtītājs ar iepriekšēju pieredzi BIM konsultāciju izmantošanā. Diemžēl - ne pārāk labu.

Kā cilvēks, kurš ikdienā strādā BIM konsultāciju jomā, varu teikt: pasūtītājiem nevajadzētu akli uzticēties konsultantiem, vispirms nesaprotot, kā konkrētās BIM prasības dos labumu viņu projektam.

Mans padoms pasūtītājiem:

Iesaistieties prasību (PIP) izstrādē. Vienmēr jautājiet: kā tas uzlabos projektu?
Izņemiet visu neskaidro. Ja prasība nav saprotama jums, visticamāk, grūtības ar to būs arī citiem.
Izvairieties no prasībām ar neskaidru atdevi. Tādas prasības kā 4D, aktīvu informācijas modeļi un citas var būtiski palielināt izmaksas, vienlaikus radot mazu vai nekādu praktisku vērtību.
Izmantojiet informāciju, kuru pieprasāt. Pat labākais PIP neradīs vērtību, ja jūs neiesaistīsieties un neizmantosiet iegūtos rezultātus.

BIM darbojas, bet tikai tad, ja līdzdarbojaties arī jūs.

Ir publicēts jaunais BIM standarts "Pasūtītāja informācijas prasības"!

Q&A sesijā īsi izstāstīšu par šo standartu un tā pielietojumu un galvenais - ļaušu jums uzdot savus jautājumus.

PIESAKIES

Jaunais BIM standarts ir publicēts!

Wed, 15 Jul 2026 15:20:00 +0000

Ir publicēts jaunais BIM pasūtītāja informācijas prasību standarts.

Piedalījos šī standarta izstrādē, tāpēc vēlos izcelt dažus būtiskus aspektus:

Standarts ir radīts pasūtītājiem, kuri vēlas vai kuriem ir pienākums savos projektos izmantot BIM, lai to pēc iespējas vienkāršāk iekļautu iepirkuma dokumentācijā.
Standarta izmantošana ir brīvprātīga. BIM pasūtīšanai iespējams izmantot arī citas pieejas.
Standarts nenosaka BIM kvalifikācijas prasības iepirkumos.
Tas galvenokārt paredzēts projektētāju atbildības un pienākumu definēšanai.
Tas ir kompromiss starp dažādu jomu speciālistu redzējumiem. Protams, tas nav ideāls, taču tas ir labs sākuma punkts.
Standarts balstīts uz VNI prasībām, tomēr tas ir būtiski saīsināts, un vairākas sadaļas ir atstātas kā ieteicamas, nevis obligātas.
Joprojām būtiska ir kompetentu speciālistu iesaiste gan pasūtītāja, gan piegādātāja pusē. Tikai aktīvi iesaistoties BIM procesā, iespējams iegūt reālu ieguvumu no BIM izmantošanas.

Ja Tev ir jautājumi par standartu vai tā pielietošanu praksē, piedalies Q&A sesijā!

Es īsi izstāstīšu par šo standartu un tā pielietojumu un galvenais - ļaušu uzdot jautājumus!

PIESAKIES

Kāpēc nav jāatrisina visas sadursmes?

Tue, 30 Jun 2026 09:13:00 +0000

Laiks ir nauda. Veidojot BIM modeli, var šķist, ka pirms būvniecības jāatrisina pēc iespējas vairāk problēmu, lai modelim būtu jēga. Tomēr tā ne vienmēr ir taisnība.

Problēmu risināšana modelī var nonākt līdz brīdim, kad sadursmes novēršana maksā vairāk nekā ieguvums no tās atrisināšanas dabā.

Piemēram, ūdensvada cauruļu savstarpējās sadursmes bieži vien nav vērts detalizēti risināt modelī, jo dabā tās tāpat tiks izbūvētas citādāk. Protams, ir arī izņēmumi.

Kā definēt, kuras sadursmes risināt?

Ir divas pieejas...

1. Tolerance

Noteikt, cik lielas sadursmes un starp kādiem elementiem ir pieļaujamas. Piemēram, 25 mm sadursmju tolerance, izņemot gadījumus, kad sadursme ir ar iebūvējamām iekārtām.

2. Izņēmumi

Noteikt, kādas sadursmes ir pieļaujamas pēc būtības. Piemēram, arhitektūras nenesošos elementus perpendikulāri šķērsojoši inženiertīkli.

❗Tā kā esmu bijis iesaistīts vairāk nekā 100 BIM projektos, varu teikt, ka nav bijis neviena projekta, kur modelī būtu 0 sadursmes.

Galvenā doma: BIM sadursmju pārbaudes mērķis nav panākt perfektu modeli bez nevienas sadursmes, bet atrast un atrisināt tās sadursmes, kas būvniecībā tiešām radītu problēmas.

Kas ir LOD500?

Tue, 30 Jun 2026 09:11:00 +0000

Turpinot par LOD tēmu. Ja LOD definīcija nāk no BIM Forum LOD Specification, tad LOD500 būtībā ir LOD400 detalizācijas modelis, kas ir atjaunots atbilstoši tam, kas ir izbūvēts dabā, ar iepriekš noteiktu precizitāti.

Piemēram, LOD300 BK modelis parasti nesaturēs stiegrojumu un ieliekamās detaļas. LOD400 modelī jau būs iekļauti visi elementi, kurus paredzēts izbūvēt.

Savukārt LOD500 modelis atspoguļo elementus tā, kā tie faktiski ir izbūvēti. Piemēram, ja ir noteikts, ka modelim jāatbilst dabā izbūvētajam ar 1 cm precizitāti, tad LOD500 modelī elementu novietojums un izmēri tiek atjaunoti atbilstoši šai prasībai.

Līdzīgi ir arī ar iekārtām. LOD400 modelī var būt paredzēta viena ražotāja iekārta ar konkrētiem izmēriem. Ja būvdarbu laikā tiek izvēlēta cita iekārta, tad LOD500 modelī tā tiek atjaunota, lai atspoguļotu reāli izbūvēto risinājumu.

Galvenā doma: LOD400 rāda, ko paredzēts izbūvēt, bet LOD500 rāda, kas faktiski ir izbūvēts.

Kādi ir riski vienkāršotām BIM prasībām?

Fri, 19 Jun 2026 11:46:00 +0000

Nesen saņēmu jautājumu no publiskā pasūtītāja: vai iepirkumā BIM prasības var definēt vienā vai divos teikumos, piemēram, "projekts jāizstrādā LOD300 detalizācijā"?

Īsā atbilde - var. Taču tas rada virkni risku. Zemāk daži piemēri.

Neskaidri definēts darbu apjoms nozīmē, ka piedāvājumu cenas var būt ļoti atšķirīgas. Viens dalībnieks iecenos papildu rezervi, cits cerēs izpildīt prasības ar minimālu ieguldījumu.
Pasūtītājs BIM rezultātu var ieraudzīt tikai projekta beigās, zaudējot būtisku daļu no ieguvumiem, ko dod regulāra modeļu pārskatīšana projekta gaitā.
LOD nenosaka, kas tieši tiek modelēts. Rezultātā iespējams saņemt tikai dažus modeļus ar atsevišķiem elementiem, nevis pilnvērtīgu projekta informācijas modeli.
Bez skaidri definētiem BIM lietošanas mērķiem nav garantijas, ka modelis būs izmantojams praktiskām vajadzībām. Vai nepieciešami precīzāki apjomi? Atrisinātas sadursmes? Rasējumi, kas ģenerēti no modeļiem? Šīm prasībām jābūt noteiktām.
Ja nav definēts, ko tieši vēlaties saņemt, varat iegūt rezultātu, kuru nav iespējams efektīvi izmantot - piemēram, failu formātos, kurus nevar atvērt bez papildu programmatūras, vai modeļus ar nepilnīgu informāciju.
Bez skaidras pabeigšanas un pieņemšanas definīcijas darbu nodošanas process var būtiski ieilgt. Šis risks attiecas arī uz piegādātāju, jo vispārīgas prasības var radīt situāciju, kur pasūtītājs sagaida daudz vairāk, nekā sākotnēji tika paredzēts.

Šie ir tikai daži piemēri. BIM var būtiski palīdzēt sasniegt projekta mērķus, taču vispirms ir svarīgi skaidri definēt, kādi šie mērķi ir un kā tie tiks sasniegti.

Esi uzmanīgs, ko nemodelēt

Sun, 14 Jun 2026 18:43:00 +0000

Vienā no mūsu projektiem koordinators pamanīja tukšu atvērumu pie garāžas iebrauktuves. Tas bija paredzēts gāzes caurulei...

Tas atklāja potenciālu problēmu. Caurule atrastos zemāk par iebrauktuvei nepieciešamo minimālo augstumu, un ikdienas lietošanas laikā to varētu sabojāt.

Šādus atvērumus koordinēšanas procesā ir ļoti viegli nepamanīt. Tā nav sadursme, un problēmu var pamanīt tikai vizuāli apskatot modeli no konkrēta skatu punkta.

Tāpēc iesaku modelēt visu, kas ir būvprojektā, pat ja tas tiek darīts zemākā detalizācijas līmenī. Protams, ir saprātīgi izņēmumi, piemēram, elektrības kabeļi vai ārējie tīkli. Tomēr bieži vien ir labāk elementu modelēt vienkāršoti, nekā nemodelēt vispār. Tas palīdz savlaicīgāk pamanīt tieši šādas problēmas.

Ne visi IFC formāti ir vienādi

Fri, 05 Jun 2026 18:38:00 +0000

IFC ir atvērts BIM datu apmaiņas formāts, kas ļauj modeļus izmantot dažādās programmatūrās. Līdzīgi kā PDF dokumentu var atvērt dažādos rīkos, arī IFC modeli var apskatīt un izmantot neatkarīgi no tā, kurā programmā tas radīts.

Tomēr IFC nav viens formāts – pastāv vairākas versijas, piemēram, IFC 2x3, IFC 4 un IFC 4x3.

IFC 2x3 tika publicēts 2007. gadā un joprojām ir plaši izmantots. IFC 4x3 ir jaunākā versija, kas kļuva par ISO standartu 2024. gadā un piedāvā uzlabotu datu struktūru, precīzāku ģeometriju un plašāku infrastruktūras objektu atbalstu.

Zemāk apkopotas galvenās atšķirības:

Joma

IFC 2x3

IFC 4x3

Ģeometrija

Pamata ģeometriskie objekti

Uzlabota ģeometrija, precīzāks sarežģītu formu atspoguļojums

Objektu klase

Ierobežots objektu skaits

Daudz vairāk objektu tipu un specializētu klašu

Īpašības (Properties)

Mazāk standartizētu īpašību kopu

Plašākas un detalizētākas īpašību kopas

Infrastruktūra

Praktiski nav atbalsta

Pilnvērtīgs ceļu, dzelzceļu, tiltu un infrastruktūras atbalsts

BIM datu kvalitāte

Piemērota koordinācijai

Labāka datu strukturēšana un informācijas nodošana visā ēkas dzīves ciklā

Lai gan vecākas programmatūras ne vienmēr pilnvērtīgi atbalsta jaunākās IFC versijas, visi vadošie modelēšanas un BIM koordinācijas rīki jau nodrošina IFC 4 un IFC 4x3 atbalstu.

Četras galvenās BIM elementu prasības

Tue, 02 Jun 2026 17:18:00 +0000

1. Ģeometriskā detalizācija (LOD)

Visbiežāk BIM vidē runā par LOD (Level of Development vai Level of Detail). Tā nosaka, kā elements izskatās modelī un kādiem nolūkiem to var izmantot. Piemēram, LOD 200 parasti nozīmē aptuvenu formu un novietojumu, savukārt LOD 300 jau ļauj precīzāk izmantot elementu projektēšanas un koordinācijas vajadzībām.

2. Modelējamie objekti

LOD pats par sevi nenosaka, kuri elementi jāmodelē. Piemēram, prasība var būt izstrādāt modeli LOD 300 līmenī, bet modelēt tikai kabeļu trepes, nevis visas inženiertīklu komponentes. Tāpēc vienmēr nepieciešams atsevišķi definēt modelējamo objektu apjomu.

3. Informācijas prasības (LOI)

BIM modelis nav tikai ģeometrija. Katram elementam var tikt pievienoti atribūti un dati, piemēram, materiāls, ražotājs, ugunsnoturības klase u.c. Šīs prasības bieži apzīmē ar LOI (Level of Information).

4. Precizitāte (Accuracy)

Īpaši svarīga esošu būvju uzmērīšanas un digitālo dvīņu projektos. Precizitāte nosaka pieļaujamās novirzes starp objektu modelī un reālo objektu dabā. Bieži prasībās tiek norādīta vispārīga vērtība, piemēram, ±50 mm, taču praksē šādas precizitātes sasniegšana var būt laikietilpīga un dārga. Tāpēc precizitātes prasības bieži ir lietderīgi definēt atsevišķi dažādām elementu grupām vai lietošanas scenārijiem.

Svarīgi: LOD, modelējamo objektu apjoms, informācijas prasības un precizitāte ir četras atšķirīgas prasību grupas. Viena no tām nevar pilnībā aizstāt pārējās.

Ja rasējumi nav no modeļiem, BIM ir bezjēdzīgs

Wed, 27 May 2026 09:03:00 +0000

No BIM koordinēšanas ir jēga tikai tad, ja rasējumi tiek veidoti no modeļiem.

Modeļi var būt perfekti sakoordinēti - bez sadursmēm, viss savietojams. Bet, ja kaut vienas disciplīnas rasējumi neatbilst modelim, visam ieguldītajam laikam vērtība var nebūt nekāda.

Tāpēc tam jāpievērš uzmanība jau pēc iespējas ātrāk. Kā to pārbaudīt?

Visvienkāršākais veids ir autoriem parādīt, ka noformēti rasējumi ir pieejami pašā autorprogrammā.

Tas nenozīmē, ka modeļus nevar veidot cita puse, piemēram, dažreiz to darām mēs. Svarīgākais ir izvairīties no situācijas, kur kāds sāk veikt izmaiņas tikai 2D rasējumos.

Vainot BIM koordinatoru

Thu, 21 May 2026 07:21:00 +0000

Vairākos projektos esmu nonācis situācijās, kur BIM koordinators tiek vainots par kavētiem termiņiem vai kļūdām projektā. Bieži vien mazāk pieredzējušas komandas un projekta vadītāji uzskata, ka visi ar BIM saistītie uzdevumi ir BIM koordinatora atbildība. Realitātē BIM ir visas komandas darbs.

Tas sākas jau no pirmās dienas, veidojot BIM īstenošanas plānu un pasūtītāja informācijas prasības. Šie dokumenti nav viena cilvēka darbs. Tajos nepieciešama informācija no visas komandas, un BIM koordinators šo informāciju apkopo un strukturē.

Arī piegāžu procesā bieži rodas problēmas. Nereti saņemam informāciju no autoriem, kas nav pilnvērtīgi pārbaudīta viņu pusē, un esam spiesti to "mest" atpakaļ labošanai. Šis cikls atkārtojas vairākas reizes un beigās tiek kavēti termiņi.

Autoru komandām jāspēj veikt kvalitatīvu pārbaudi pirms informācijas nodošanas citiem. Atrunas par rīku trūkumu nav pamatotas, jo ir pietiekami daudz iespēju, kā šādu pārbaudi organizēt.

BIM procesā būtiska ir laicīga plānošana un visas komandas aktīva iesaiste BIM prasību izpildē, tajā skaitā projektu vadītāja, kurš bieži ir galvenais, kas var kādu piespiest kaut ko darīt, jo ir atbildīgs par līgumiem, maksājumiem un termiņiem.

BIM koordinators nevar aizvietot visu komandu. Labs BIM process strādā tikai tad, ja katrs izdara savu daļu kvalitatīvi un laikā.