Apsaimniekotājam vajag datus, nevis skaistu BIM modeli

BIM apsaimniekošanā ne vienmēr nozīmē, ka ikdienā jāstrādā detalizētā 3D modelī.

Nesenā pētījumā par BIM izmantošanu apsaimniekošanā mēs skatījāmies uz trim iespējamiem līmeņiem – no salīdzinoši vienkāršas strukturētas informācijas izmantošanas līdz pilnībā integrētai digitālai apsaimniekošanai.

Svarīgākais ir sakārtoti aktīvu dati, dokumentācija, identifikatori un iespēja informāciju ātri atrast. BIM modelis var palīdzēt kā vizuāls un telpisks informācijas avots, bet tas nav obligāti galvenais darba rīks.

BIM tiek sasaistīts ar CMMS/EAM sistēmu, kur jau notiek apkopju plānošana, defektu pārvaldība, garantiju kontrole un darbu vēstures uzkrāšana. BIM šeit galvenokārt dod ģeometriju un telpisko kontekstu, bet apsaimniekošanas procesi dzīvo citā sistēmā.

CMMS/EAM tiek savienots ar BMS, SCADA, sensoriem, enerģijas datiem un citām sistēmām. Parādās automatizācija un iespēja pieņemt lēmumus pēc faktiskajiem ekspluatācijas datiem.

Bet ne katram objektam vajag 3. līmeni. Un dažreiz ikdienas apsaimniekošanā pat BIM modelis nav nepieciešams.

Ja apsaimniekotājam galvenais ir zināt, kas ir konkrētā iekārta, kur tā atrodas, kāda ir tās garantija, dokumentācija un apkopes prasības, lielāko vērtību var dot labi strukturēti dati. Arī mūsu pētījumā secinājām, ka ne katram modelētajam elementam nepieciešams atsevišķs apsaimniekošanas ieraksts.

Mērķim nevajadzētu būt maksimālai BIM detalizācijai. Mērķim jābūt tādam informācijas līmenim, kas konkrētajā objektā reāli palīdz apsaimniekot.