Ko modelēt?

Lai gan tehniski mēs varam uzmodelēt gandrīz jebko, realitātē to bieži ierobežo gan pieredzes trūkums, gan laika un resursu ierobežojumi. Tas var novest pie tā, ka modelēšanas process ir neefektīvs, gala rezultāts - neprecīzs, un radītā informācija nav praktiski pielietojama. Tāpēc pirmais jautājums, ko sev jāuzdod pirms modelēšanas uzsākšanas, ir pavisam vienkāršs: kam informācija tiks lietota? Šīs atbildes palīdz precizēt, kas vispār jāmodelē, kad to darīt, cik detalizēti un kāda informācija ir nepieciešama.

Ēkām ieteicams modelēt visus elementus, kas ir būvprojektā. Tas dod iespēju ne tikai apvienot informāciju, aprēķināt apjomus un savietot modeļus, bet arī vizuāli novērtēt risinājumus.

Izņēmums ir elektriskie kabeļi - to modelēšana prasa daudz laika un pieredzes. Tomēr, būvējot savu māju, neprecīzi aprēķinātie kabeļu apjomi izrādījās par vienu no dārgākajām tāmes kļūdām un ieguldot dažus simtus, tos modelējot, iespējams, būtu spējis ietaupīt dažus tūkstošus.

Ārējā infrastruktūra - atkal, viss atkarīgs no mērķa. Ja nepieciešams vizuāli pārliecināties par risinājumiem (piemēram, ēkas novietojums, labiekārtojums), modelēšana var būt noderīga. Bet, ja mērķis ir tikai iegūt precīzus apjomus, to bieži var panākt ar 2D risinājumiem - plaknēm un līnijām.

Tāpat nav vērts ieguldīt daudz laika sadursmju novēršanā, ja trūkst informācijas par esošajiem tīkliem vai sadursmju risinājums nedod reālu pievienoto vērtību.

Pieprasot 3D modeli, vienmēr skaidri jādefinē, kam tas domāts.

Nejauciet - tas, ka elements ir modelēts un cik tas ir detalizēts ir divas dažādas lietas. Dažreiz pietiek ar vienkāršu "kastīti", lai saprastu, ka šāds risinājums radīs problēmas dabā.

Pēc iespējas jāsamazina lēmumus par būtiskām izmaiņām vēlākajās projekta stadijās, ja tas ietekmē citas sadaļas, piemēram, plānojums, jo modeļu izmaiņas, kad elementu ir daudz, bieži ir laikietilpīgas, un tām var būt negaidītas sekas.