Rasējumi ne no BIM
Nesen, saistībā ar BIM prasību standartu, izskanēja komentārs, ka nav pareizi obligāti prasīt rasējumus veidot no BIM, jo pastāv iespēja, ka tie tiek noformēti citā rīkā, vai arī BIM var izveidot no 2D.
Pieredze, gan izstrādājot modeļus no 2D, gan strādājot pasūtītāja pusē, liecina: ja projektā, disciplīnas ietvaros, paralēli pastāv gan 2D, gan 3D process, vienmēr agri vai vēlu rodas nesakritības - starp modeļiem un rasējumiem vai apjomiem.
BIM rīki, kā Revit, Tekla u.c. ļauj veikt arī 2D noformēšanu, līdzīgi kā AutoCAD, bet par pamatu ņemot 3D elementus. Piemēram, ne vienmēr jāmodelē detalizēti mezgli - var modelēt galvenos elementus, piemēram, sienas, kolonnas u.c., un tiem pāri uzzīmēt mazāka mēroga detaļas 2D.Rasējumu iegūšana no BIM nenozīmē, ka visiem jāmāk modelēt. Lieli, starptautiski projektēšanas uzņēmumi veiksmīgi strādā ar apakšuzņēmējiem citās valstīs - ar vienu būtisku prasību: rasējumus veido no modeļiem. Pēc tam komunicēšana par izmaiņām var notikt gan 2D, gan 3D vidē - kā kuram ērtāk.Topošais BIM prasību standarts skaidri nosaka, ka izņēmumi ir pieļaujami, ja tie iepriekš saskaņoti ar pasūtītāju. Taču bieži problēmas rodas tieši puspatiesībās. Tā notika arī vienā mūsu projektā: BK daļa apliecināja, ka rasējumi iegūti no BIM. Pārējie, uzticoties projektētājam, veica rūpīgu savietošanu un BIM koordinēšanu. Beigās atklājās, ka BK rasējumi ar modeli nesakrīt. Par laimi, nebija jāveic atkārtota ekspertīze, bet kavējums bija divi mēneši, ar visām no tā izrietošajām sekām visai komandai.
Tāpēc mans uzskats ir skaidrs: BIM projektā rasējumiem jābūt iegūtiem no BIM. Pretējā gadījumā to nevar uzskatīt par pilnvērtīgu BIM procesu. Var ieguldīt lielu darbu BIM koordinēšanā, bet, ja kaut viena būvprojekta daļa „izkrīt” no kopējā procesa, tam visam var nebūt nekādas jēgas.